Salas rāpuļi apdraudēti: 30 procentiem draud izmiršana!

Salas rāpuļi apdraudēti: 30 procentiem draud izmiršana!

Kas notiek dabā mūsu salās? Neskatoties uz ierobežoto platību, kas ir tikai septiņi procenti no zemes virsmas, tie ir patiesa bioloģiskās daudzveidības paradīze. Apmēram trešā daļa no aptuveni 12 000 zināmajām rāpuļu sugām šeit ir atradušas savu mājvietu. Tajos ietilpst tādas aizraujošas radības kā Galapagu milzu bruņurupucis un Komodo pūķis. Diemžēl viss izskatās drūms: aptuveni 30 procentiem rāpuļu salās draud izmiršana, kas ir krietni virs pasaules vidējā rādītāja divpadsmit procentiem. Kleine Zeitung ziņo, ka tikai aptuveni septiņi procenti zinātnisko pētījumu kopš 1960. gada ir aptvēruši apdraudētās salu sugas, kuras ir steidzami jāmaina.

Kas apdraud šos unikālos biotopus? Lielāko daļu briesmu rada cilvēku darbība. Lauksaimniecības paplašināšanās, mežu izciršana un piesārņojums rada milzīgu slogu salu ekosistēmām. Invazīvām sugām, piemēram, introducētiem kaķiem, ir arī postoša ietekme. Tie rada nopietnus draudus, jo daudzi salu rāpuļi nav izstrādājuši efektīvus aizsardzības mehānismus pret zīdītāju plēsējiem. Nopietni jāapsver kaķis, kurš uz salas gadā var apēst vairāk nekā 90 ķirzakas. Steidzama uzmanība jāpievērš arī Prinsipes smaragda čūskai, kas ir ļoti apdraudēta salu suga, jo ir maz datu par tās dzīvesveidu.

Invazīvās sugas un to briesmas

Kādas ir invazīvo sugu briesmas? Saskaņā ar WWF datiem visā pasaulē ir vairāk nekā 37 000 svešzemju sugu, no kurām vairāk nekā 3500 ir klasificētas kā invazīvas. Šīs sugas var nostiprināties jaunajā teritorijā un tādējādi apdraudēt vietējās dzīvnieku un augu sugas, kā arī stabilās ekosistēmas. Konkrēti Vācijā jau reģistrētas 1015 neobiotu sugas, kas apmetušās dabā. Lai gan ne visi jaundzimušie un neozoīdi ir invazīvi, tie joprojām var nopietni izjaukt līdzsvaru dabā, īpaši klimata pārmaiņu laikā. WWF brīdina par pieaugošu svešzemju sugu izplatību, ko veicina mūsu planētas sasilšana.

Kā tiek novērtēts pašreizējais bioloģiskās daudzveidības stāvoklis uz salām? Pētnieki, piemēram, prof. Severins Irls no Gētes universitātes, ir atklājuši, ka vairāk nekā 50 procenti no visām apdraudētajām sugām dzīvo salās. Šokējoši, ka trīs ceturtdaļas no visām dokumentētajām izmirušajām sugām bija salu iemītnieki. Savā esejā “Globālā ekoloģija un saglabāšana” zinātnieki uzsver salu ekosistēmu dramatisko situāciju un nepieciešamību veikt aizsardzības pasākumus.

Pasākumi nākotnei

Kas jādara, lai mūsu salas iedzīvotājiem būtu iespēja izdzīvot? Zinātnieki atbalsta pilnīgu sugu uzskaiti salās. Tas ir vienīgais veids, kā izstrādāt piemērotas dabas aizsardzības koncepcijas. Sadarbība starp valsts iestādēm, vietējām kopienām un neakadēmiskiem avotiem var radīt lielas pārmaiņas. Vietējo iedzīvotāju iesaistīšana ir ļoti svarīga, lai līdzsvarotu dabas aizsardzību un cilvēku vajadzības. Ir nepieciešami konkrēti pasākumi, lai aizsargātu akūti apdraudētas sugas un to dzīvotnes, lai nodrošinātu mūsu aizraujošo salu radību izdzīvošanu. Uni Frankfurt parāda, ka galvenā uzmanība ir jāpievērš šīs unikālās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.