Talibi vīlušies par COP30 ielūgumu: Afganistāna cīnās par izdzīvošanu

Talibi vīlušies par COP30 ielūgumu: Afganistāna cīnās par izdzīvošanu

Taliban valdība Afganistānā pauž vilšanos par to, ka nav saņemts ielūgums uz šī gada klimata konferenci COP'30, kas notika 2020.2025. gada 10.–21. novembris Belemā, Brazīlijā, notiek. Šī konference tiek uzskatīta par centrālo starptautisko forumu, kad runa ir par globāliem lēmumiem cīņā pret klimata pārmaiņām. Skaļi Diplomātiskais ieskats Afganistānas Nacionālā vides aizsardzības aģentūra (NEPA) jau ir paudusi bažas par šo izslēgšanu, jo tas ir pretrunā ar klimata taisnīguma un globālās sadarbības principiem.

Lai gan tikai Afganistāna0,06 procentiveicina globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas, valsti nesamērīgi ietekmē klimata pārmaiņu sekas. Gandrīz89 procentiAfganistānas iedzīvotāji paļaujas uz lauksaimniecību, kas ļoti cieš no ekstremāliem laikapstākļiem, sausuma un ūdens trūkuma. Apstākļi ir radījuši būtisku spriedzi ne tikai cilvēku dzīvē, bet arī valsts ekonomikā, kā to skaidri norāda NEPA vadītājs Matiuls Haks Haliss. Skaļi AP ziņas Talibu spriedze jau ir radījusi zaudējumus, apturot daudzus vides aizsardzības projektus pēc 2021. gada.

Ceru uz starptautisku atbalstu

Matiuls Haks Haliss uzsver nepieciešamību ANO klimata sarunās iekļaut Afganistānu. Viņš uzskata, ka valstij ir tiesības būt klāt globālās platformās, lai palielinātu izpratni par klimata pārmaiņu radītajiem zaudējumiem. Khalis raksturo Afganistānu kā vienu nosestā visneaizsargātākā valstspar klimata pārmaiņu ietekmi. Katastrofāli sausuma apstākļi pastāv 25 no 34 provincēm, kas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Kā Euronews ziņo, Taliban delegācija jau ir piedalījusies novērotāja statusā COP29 konferencē, kas pagājušajā gadā notika Azerbaidžānā, tādējādi demonstrējot savu interesi tikt uzklausītam plašāk starptautiski.

Diskusiju par klimata pārmaiņu sekām Afganistānā atbalsta arī ANO ziņojums, kas nesen norādīja uz zem vidējā nokrišņu daudzuma un virs vidējās temperatūras. Tas nopietni ietekmē lauksaimniecības ražu un apdraud nodrošinātību ar pārtiku. Pašreizējā musonu sezona šogad sākās agrāk un intensīvāk nekā parasti.

Balsis no Kabulas un starptautiskās sabiedrības

Arī ES politiskās nodaļas vadītāja Afganistānā Andžela Veisa uzsvēra vides jautājuma nozīmi, raksturojot to kā humānu jautājumu. Viņš uzsver, ka politiskie apsvērumi ir jānodala no nepieciešamības iekļaut valsti starptautiskajās klimata diskusijās. ES joprojām ir gatava atbalstīt Afganistānu vides aizsardzības un klimata aizsardzības jomā.

Daži eksperti, piemēram, vides zinātnieks Hajatulla Mašvani, brīdina par klimata pārmaiņu nopietnajām sekām, kas apdraud ne tikai dabisko vidi, bet arī Afganistānas iedzīvotāju iztiku. Khalis un citi pārstāvji cer, ka Afganistānai turpmākajās konferencēs būs lielāka teikšana, lai starptautiski iepazīstinātu ar klimata mērķiem un, iespējams, pat uzlabotu piekļuvi finansiālajam atbalstam.