Vides aizstāvis brīdina: Taizemes un ASV SM par retzemju metāliem apdraud dabu!
Asociētais profesors Dr. Wan Wiriya no Čiangmai kritizē Taizemes un ASV SM par retzemju metāliem saistībā ar vides apdraudējumiem.

Vides aizstāvis brīdina: Taizemes un ASV SM par retzemju metāliem apdraud dabu!
Šodien Chiang Mai ir daži aizraujoši notikumi, kas ir sajūsmināti politiķus, vides aizstāvjus un plašu sabiedrību. Asociētais profesors Dr. Wan Wiriya, Čhīanmai Universitātes Vides zinātnes pētniecības centra direktora vietnieks, ir asi iebildis pret nesen parakstīto Taizemes un ASV saprašanās memorandu (MOU) par retzemju metāliem. Dr Waniya uzskata, ka SM ir riskants un nevajadzīgs, jo tajā ir slēptas darba kārtības un pārredzamības trūkums, kam var būt nopietnas sekas uz vidi.
Kas tieši ir par problēmu? Dr Vans uzsver, ka Taizeme nav piemērota investīcijām kalnrūpniecībā, jo īpaši retzemju metālu ieguvē. Liels risks ir iespējamais kaitējums videi, kas var ietekmēt ūdeni, augsni un gaisu. Tas apdraud Taizemes stiprās puses – tūrismu, kultūru un maigo varu. Tā vietā, lai paļautos uz ieguves projektiem, valdībai būtu jākoncentrējas uz ilgtspējīgām ekonomiskajām iespējām.
Satraucošs piemērs potenciālajam kaitējumam videi ir Mjanmas upju piesārņojums, ko izraisa kalnrūpniecības darbības. Īpaši tiek skartas Koka, Sai, Ruak un Mekong upes, kas ietekmē arī Čhīanmai un Čiangrai iedzīvotājus. Neskatoties uz Dr. atkārtotajiem brīdinājumiem un bažām, līdz šim Taizemes valdība nav veikusi efektīvus pārstrukturēšanas pasākumus.
Aicinājums pārdomāt
Doktora Vana kritika ir vērsta arī uz valdības lēmumu parakstīt SM par retzemju metāliem ar Amerikas Savienotajām Valstīm, vienlaikus ignorējot pārrobežu kaitējumu videi. Tas skaidri liecina, ka politiskie lēmumi ne vienmēr tiek pieņemti iedzīvotāju un vides interesēs.
Aplūkojot līdzīgas tēmas, redzams, ka visā pasaulē ir jāpārdomā kalnrūpniecība. The Federālā vides aģentūra jau ir sniegusi ieteikumus tiesiskā modeļa pārkārtošanai kalnrūpniecībā. Lielāka uzmanība jāpievērš vides un resursu taupīšanas praksei, lai nodrošinātu nākamo paaudžu dzīves kvalitāti. Šīs reformas ir svarīgas arī Taizemei, lai aizsargātu savu vidi.
Ņemot vērā šos faktus, ir skaidrs, ka problēmas kalnrūpniecībā un ar to saistītais kaitējums videi ir sarežģīti, un risinājumiem ir nepieciešams visaptverošs dialogs starp valdību un akadēmiskajām aprindām. Tāpēc doktors Vans aicina pārdomāt kalnrūpniecības ambīcijas un aicina valdību beidzot rīkoties.
Šajās debatēs parādās galvenais jautājums: vai Taizeme ir gatava spert soli ceļā uz ilgtspējīgu nākotni, vai arī valsti turpinās apžilbināt īstermiņa ekonomisko ieguvumu briesmas?