Taizemes nākotne: BCG modelis cīnās ar klimata problēmām!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Atklājiet Huahinu: Taizemes ilgtspējīgas nākotnes vīzija un klimata pārmaiņu radītās problēmas līdz 2050. gadam.

Entdecken Sie Hua Hin: Eine Vision für Thailands nachhaltige Zukunft und die Herausforderungen des Klimawandels bis 2050.
Atklājiet Huahinu: Taizemes ilgtspējīgas nākotnes vīzija un klimata pārmaiņu radītās problēmas līdz 2050. gadam.

Taizemes nākotne: BCG modelis cīnās ar klimata problēmām!

Klimata un ilgtspējības programma Taizemē ir ļoti populāra. Atzīstot klimata pārmaiņu radītās problēmas, Taizemes valdība 2021. gadā ieviesa Bio-Circular-Green (BCG) modeli, lai virzītu ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Īstenošanas mērķis ir ne tikai atbalstīt ekonomiku, bet arī stiprināt noturību pret tādiem klimata riskiem kā jūras līmeņa celšanās un ekstremāli laikapstākļi. Saskaņā ar thaipr.net lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari īpaši ietekmē pieaugošie klimata riski, ko papildina to nozīmīgais ieguldījums vietējā ekonomikā un nodrošinātībā ar pārtiku.

Tomēr Pasaules Banka brīdina par milzīgiem ekonomiskiem zaudējumiem. Lauksaimniecības ražošanas zaudējumi varētu būt no 2,9 līdz 5,4 miljardiem USD, savukārt zivsaimniecības vērtība ir apdraudēta līdz 26,2 miljardiem USD. Riski pieaug: karstuma stress nopietni ietekmēs okeāna ekosistēmas un nopietni ietekmēs zivsaimniecību. Ņemot vērā šos izaicinājumus, ir svarīgi izstrādāt visaptverošas pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas stratēģijas un izveidot progresīvas publiskā un privātā sektora partnerības.

Zaļā ekonomika kā nākotnes stratēģija

BCG modelis ir ne tikai atbilde uz klimata pārmaiņām, bet arī daļa no plašākas attīstības stratēģijas, kas veicina inovācijas un tehnoloģijas. Taizeme 2015. gadā apņēmās īstenot ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un tagad tā gūst panākumus ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (SDG) sasniegšanā. Saskaņā ar bcg.in.th 2020. gadā valsts SDG indeksā ieņēma 43. vietu starp 165 valstīm — tas ir ievērojams pieaugums no 55. vietas 2017. gadā.

Tagad tādas svarīgas nozares kā lauksaimniecība, labsajūta, enerģētika un tūrisms tiek aicinātas sniegt savu ieguldījumu aprites ekonomikā. BCG modeļa mērķis ir palielināt ilgtspējīgu nozaru konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot kopienas iespējas. Šo koncepciju veiksmīga īstenošana varētu palielināt IKP par 1,0%, vienlaikus radot 160 000 jaunu darba vietu.

Izaicinājumi un iespējas

Taizemes saimniecības saskaras ar izaicinājumu apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas — tiek lēsts, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam pieaugs līdz 9,8 miljardiem, tāpēc pārtikas ražošanai ir jāpalielina par 70 procentiem. Lai pārvarētu šo izaicinājumu, ir svarīgi stiprināt pārtikas kvalitātes un drošības standartus. Tiek lēsts, ka pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem līdz 2027. gadam būs aptuveni 350 miljardi ASV dolāru, savukārt bioķīmisko vielu tirgus daļa pieaugs no 6,5 miljardiem ASV dolāru 2016. gadā līdz 24 miljardiem ASV dolāru 2025. gadā.

Tomēr Taizemei ​​ir jārisina arī klimata pārmaiņu radītās problēmas, piemēram, pieaugošās gaisa kondicionēšanas izmaksas un dabas resursu zudumi. Līdz 2050. gadam korekcijas izmaksas varētu būt vismaz 1,6% no IKP. Neskatoties uz šīm problēmām, ilgtspējīga zemes izmantošana un zaļā infrastruktūra piedāvā iespējas samazināt plūdu radītos postījumus un citus klimata riskus.

Ar skaidru plānu un mērķtiecīgu fokusu uz zaļu nākotni Taizeme varētu ne tikai aizsargāt savu vidi, bet arī stiprināt ekonomisko bāzi un sniegt labumu kopienām. Būs aizraujoši redzēt, kā šīs iniciatīvas nesīs augļus nākamajos gados.