Luvras laupīšana: četri jauni aresti pēc miljardu zādzībām!

Luvras laupīšana: četri jauni aresti pēc miljardu zādzībām!

2025. gada 26. novembrī mākslas un vēstures dārgumu pasaule atkal ir satraukta. Ja ticat ziņojumiem no Bangkokas pasts, Parīzē tika arestēti četri aizdomās turamie, kas saistīti ar iespaidīgo impērijas dārgakmeņu aplaupīšanu no Luvras. Šie aresti ir papildus esošajām apsūdzībām pret četriem citiem cilvēkiem.

Jaunie aizdomās turamie, tostarp divi vīrieši (38 un 39 gadi) un divas sievietes (31 un 40 gadus veci), visi ir no Parīzes reģiona. Aizraujošs ir fakts, ka sākotnējais reids notika 19. oktobrī. Tikai septiņu minūšu laikā banda spēja nozagt dārglietas aptuveni 102 miljonu dolāru vērtībā. Lielu uzmanību vainīgie piesaistīja, kad zem slavenās Apollo galerijas novietoja furgonu ar grozu, izsita logu un ar leņķa slīpmašīnām izgrieza vitrīnas.

Uzmanības centrā drošības jautājumi

Kā liecina incidenti, šī nav pirmā reize, kad Luvra tiek pārbaudīta. Zagļi atstāja karalisko kroni, kas kādreiz piederēja ķeizarienei Eiženijai, un aizbēga ar astoņām citām rotaslietām, tostarp Napoleona I kaklarotu viņa otrajai sievai ķeizarienei Marijai Luīzei. Nozagto, vēl neatklāto dārglietu neesamība rada jautājumus par drošību muzejā.

Īpaši kritizēti ir drošības pasākumi. Francijas Revīzijas palātas ziņojumā konstatēts, ka daudzas muzeju mākslas telpas nav aprīkotas ar novērošanas kamerām. Kamēr notika ielaušanās, tika uzstādīta tikai aptuveni trešā daļa nepieciešamo kameru, un drošības elementu ieviešanā bija "ievērojama kavēšanās". Luvras direktors jau ir apsolījis pasākumus, tostarp vairāk policijas un drošības kameru, lai novērstu nepilnības, kas noveda pie šī incidenta.

Padomdevēju meklēšana

Tieslietu ministrs Žeralds Darmanins atzinis nepilnības drošības situācijā. Tas var būt organizētās noziedzības gadījums, lai gan prokuratūra pašlaik veic izmeklēšanu bez jebkādiem pierādījumiem par ārvalstu saistību. Mākslas eksperti baidās, ka nozagtās dārglietas var tikt izkausētas vai pārgrieztas; pastāv pat iespēja, ka tie varētu parādīties izpirkuma shēmā.

Faktors, ko nevajadzētu novērtēt par zemu, ir atkārtotie drošības brīdinājumi, kas bija jāņem vērā kopš 2018. gada. Luvra paziņoja, ka par šiem drošības reitingiem uzzināja tikai pēc reida. Tas noved pie satraucoša jautājuma: cik droši patiesībā ir mūsu kultūras dārgumi?

Noslēgumā jāsaka, ka aresti un pati laupīšana uzsver nepieciešamību steidzami uzlabot drošības pasākumus un saglabāt iestāžu integritāti. Joprojām ir redzams, vai atbildīgos par drošības kļūmēm var saukt pie atbildības, taču starptautiskā uzmanība Luvrai ir nenoliedzama. Notikumi ir ne tikai trieciens muzeja reputācijai, bet arī izgaismo izaicinājumus, ar kuriem saskaras citas kultūras institūcijas, piemēram, Euronewsweek un ikdienas ziņas precizēt. Gan politika, gan sabiedrība tiek aicināta rast risinājumus drošam kultūras mantojumam.